Priekšstats par muskuļiem (Anatomija)

Priekšstats par muskuļiem

Jebkurš muskulis kaut kur sākas un kaut kur beidzās. Absolūtā vairākumā cilvēka muskuļi sākas un beidzās uz kauliem. Saraujoties, muskulis savelk kopā kaulus pie kuriem piestiprinās. Šīs apgalvojums liekas vienkāršs, taču bieži vien gādās tā, ka izprast, ko saraujoties izdara muskulis, ne vienmēr ir viegli. Kā likums muskulim darbojoties notiek kustības tajās locītavās pār kurām šīs muskulis iet.

Tātad, jebkuram muskulim izšķir:

• origo – sākuma vietu

• insertio – beigu vietu

Jautājums par to, kurš muskuļa gals ir „sākums”, un kurš ir „beigas” liekas subjektīvs. Īstenībā ir pieņemts par sākumu saukt to muskuļa fiksācijas vietu, kura, muskulim saraujoties, parasti paliek mazāk kustīga. No tā izriet vēl viens moments, kas ir jāizprot – tas ir „fiksācijas punkts” (punctum fixum). Muskulim saraujoties parasti kustās tikai viens no kauliem. Otrais, pie kura piestiprinās šīs muskulis, paliek fiksēts. Piemērām jūs paceļat roku. Tai laikā darbojas muskuļi, kas vienā galā piestiprinās pie rumpja kauliem, bet otrā– pie rokas kauliem. Punctum fixum šai gadījumā atrodas pie rumpja kauliem. Taču pilnīgi iespējama arī tāda situācija, kad, iedarbojoties tiem pašiem muskuļiem, kustās nevis roka, bet ķermenis, piem., pieliecoties. Šai gadījumā punctum fixum atrodas uz rokas.

Muskuļa origo un insertio vietu zināšana ir absolūti nepieciešama, lai spriestu par muskuļa funkciju.

Par muskuļa funkciju (functio) anatomijā izprot ķermeņa kustības, ko tas nodrošina.

Tātad, aprakstot muskuli ir jāmin trīs lietas:

1. muskuļa origo
2. muskuļa insertio
3. muskuļa fukciju

Ir arī daži specifiski termini, kas ir jāzina saistībā ar muskuļiem:

• muskuļa fascija – plānais saistaudu apvalks ap muskuli.
• muskuļa aponeiroze – īpatnējā muskuļa cīpsla, kas ir plakana. Aponeirozes ir ļoti izturīgas. Dažas aponeirozes kalpo, ka papildus apvalks tiem muskuļiem, kuriem tas iet pāri. Pie atsevišķām aponeirozēm stiprinās arī citi muskuļi.

Mm. pectorales. Krūšu muskuļi.

Virspusējā grupa

M. pectoralis major – lielais krūšu muskulis. Muskulim izšķir trīs daļas, atkarībā no sākuma vietas. Muskuļainiem cilvēkiem katra daļa var izskatīties kā atsevišķs muskulis. Tās daļas ir:

1. pars clavicularis – muskuļa daļa, kas sākas no atslēgas kaula
2. pars sternocostalis – daļa, kas sākas no sternum un no ribu skrimšļiem
3. pars abdominalis – daļa, kas sākas no vēdera aponeirozes (aponeiroze, kas pieder vēderpreses muskuļiem)

Piestiprinās m. pectoralis major pie tuberculum majus humeri.

Muskuļa funkcija ir rokas addukcija un iekšējā rotācija.

M. pectoralis minor – mazais krūšu muskulis. Atrodas aiz lielā krūšu muskuļa.

• origo: ribas, kas atrodas uzreiz zem processus coracoideus scapulae
• insertio: processus coracoideus
• functio: velk lāpstiņu uz leju.

M. serratus anterior – priekšējais zobainais muskulis.

• origo: ribas
• insertio: mediālā lāpstiņas mala
• functio: velc lāpstiņu laterāli

Dziļā grupa

Mm. intercostales externae – ārējās starpribu muskuļi. Iet slīpi praktiski gar visām ribstarpām, savienojot blakusesošo ribu malas.

• functio: piedalās ieelpā

Mm. intercostales internae – iekšējās starpribu muskuļi. Iet perpendikulāri ārējiem starpribu muskuļiem uz iekšu no tiem.

• functio: piedalās izelpā

M. trasversus thoracis – krūšu kurvja šķērsmuskulis. Atrodas aiz sternum, tāpēc no ārpuses nemaz nav redzams.

• origo: sternum iekšēja virsma
• insertio: ribu skrimšļi no torakālā dobuma puses
• functio: piedalās ieelpā

Mm. abdominis. Vēdera muskuļi.

M. rectus abdominis – taisnais vēdera muskulis. Iet vēderam priekšpusē no augšas uz leju. Muskulis ir sadalīts uz 3-4 segmentiem ar šķērscīpslām. Ja muskulis ir labi trenēts, tad tas ir redzams uz vēdera kā 6-8 atsevišķi „kvadrātiņi”.

• origo: apakšējo ribu skrimšļi
• insertio: kaunuma kauls
• functio: ķermeņa saliekšana (flexio trunci)

M. obliquus externus abdominis – ārējais slīpais vēdera muskulis. Apņem vēderu no sāniem. Muskuļšķiedras iet virzienā līdzīgi kāds ir pirkstiem, bāžot roku kabatā.

• origo: apakšējās ribas
• insertio: spārnu kauls, cirkšņa saite
• functio: saraujoties abās pusēs, saliec ķermeni (flexio trunci)

M. obliquus internus abdominis – iekšējais slīpais vēdera muskulis. Arī apņem vederu no sāniem, bet tā šķiedras iet perpendikulāri ārējā slīpā vēdera muskuļšķiedrām.

• origo: cirkšņa saite, spārnu kauls
• insertio: apakšējās ribas
• functio: saraujoties abās puses, saliec ķermeni (flexio trunci)

M. transversus abdominis – vēdera šķērsmuskulis. Apņem vēderu no visām pusēm. muskuļšķidras iet horizontāli.

• origo: apakšējās ribas, spārnu kauls, cirkšņa saite
• insertio: vēdera baltā līnija (iet vertikāli vēderam tieši pa vidu. Tā ir vieta, kur sanāk kopā visu vēdera muskuļu aponeirozes, izveidojot blīvu cīpslu)
• functio: saraujoties abās pusēs, paaugstina intraabdominālu spiedienu.

Muguras muskuļi

Virspusējā grupa

M. trapezius – trapecveida muskulis. Trenētiem cilvēkiem redzams uz muguras kā rombveida kontura, kas sānos stiprinās pie lāpstiņām.

• origo: mugurkaula kakla un krūšu daļas processi spinosi
• insertio: spina scapulae, extremitas acromialis claviculae
• functio: darbojoties abās pusēs vienlaikus, savelk lāpstiņas viena pie otras (velk lāpstiņu mediāli)

M. latissimus dorsi – visplātākais muguras muskulis. Tiešām viens no platākiem cilvēka muskuļiem.

• origo: spārnu kauls, mugurkaula jostas daļas processi spinosi, apakšējās ribas
• insertio: tuberculum majus humeri
• functio: veic roku addukciju, ka arī rotē roku uz āru.

Mm. rhomboidei – rombveida muskuļi. Tie ir divi atsevišķi muskuļi, kas bieži vien saaug viens ar otru. To šķiedras iet slīpi uz leju – no mugurkaula uz lāpstiņām.

• origo: mugurkaula kakla un krūšu daļas processi spinosi
• insertio: margo medialis scapulae
• functio: darbojoties abās pusēs vienlaikus, savelk lāpstiņas kopā un nedaudz uz augšu

M. levator scapulae – lāpstiņas celējmuskulis. Neliels muskulis, kas atrodas dziļāk par trapecveida un rombveida muskuļiem.

• origo: kakla skriemeļu processi transversi
• insertio: lāpstiņas augšējais stūris (starp margo superior un margo medialis scapulae)
• functio: darbojoties abās pusēs vienlaikus, velk lāpstiņas uz augšu.

M. serratus posterior superior – augšējais mugurējais zobainais muskulis.

• origo: apakšējo kakla skriemeļu processi spinosi
• insertio: augšējās ribas
• functio: velk ribas uz augšu – piedalās ieelpā

M. serratus posterior inferior – apakšējais mugurējais zobainais muskulis.

• origo: augšējo lumbālo skriemeļu processi spinosi
• insertio: apakšējās ribas
• functio: velk ribas uz leju – piedalās izelpā

Dziļā grupa

Muguras dziļā muskuļu grupa lokalizējas paravertebrāli un sastāv no vairākiem atsevišķiem dažāda izmēra muskuļiem – no dažu centimetru līdz pusmetra gariem. Visi šie muskuļi pilda vienu principiālu funkciju – nodrošina cilvēka spēju pārvietoties vertikālā stāvoklī. Vienlaikus saraujoties abās pusēs dziļie muguras muskuļi iztaisno mugurkaulu, tāpēc dažreiz visu šo muskuļu grupu sauc par vienu muskuli – m. erector spinae, jeb muguras iztaisnotājmuskulis.

Visi muskuļi, kas ietilpst šai grupā stiprinās pie sekojošām kaulu struktūrām:

• visa mugurkaula skriemeļu processi spinosi
• skriemeļu processi transversi, vai arī ribas

Līdz ar to šīs grupas muskuļus sadala četrās sistēmas, atkarā no tā – kur sākas un kur beidzās katrais konkrētais muskulis.

1. interspinālā sistēma. Muskuļi sākās un beidzās pie dažādiem processi spinosi.
2. intertransversālā sistēma. Muskuļi savieno dažādu skriemeļu processi transversi, vai arī ribas.
3. spinotransversālā sistēma. Muskuļi sākās no processi spinosi un piestiprinās pie citu skriemeļu processi transversi.
4. transversospinālā sistēma. Muskuļi sākās no processi transversi un piestiprinās pie citu skriemeļu processi spinosi.

Papildus izšķir vēl vienu dziļās muguras muskulatūras grupu – okcipito-vertebrālo. Šie muskuļi savieno galvaskausa pakauša kaulu (os occipitale) ar mugurkaula kakla daļas skriemeļiem. Muskuļiem saraujoties bez muguras iztaisnošanās notiek vēl galvas atliekšanās – extensio capitis.

Vēderpreses vājās vietas

Notiekot dažādām ķermeņa kustībām intraabdominālais spiediens mēdz svārstīties. Pie lielas slodzes (piem., ceļot smagumus) tas ievērojami paaugstinās. Vēdera dobuma saturs (zarnas, apzarnis) šajos brīžos tiek stipri saspiestas ar vēdera slīpiem muskuļiem un šķērsmuskuli. Rezultātā var izveidoties vēdera sieniņas trūces, kurās zem liela spiediena tiek izspiests apzarņa fragments, vai pat zarnas segments. Vēderā ir dažas vietas, kurās trūces veidojas īpaši bieži. Tas ir skaidrojams ar šo vietu anatomijas īpatnībām – visbiežāk te iztrūkst kāda no vēdera sieniņas muskuļkārtām.

Visbiežāk trūces veidojas sekojošās vietās:

• canalis inguinalis – cirkšņa kanāls. Kanāls, kas iet slīpi no laterālās puses uz mediālo cauri visām vēdera muskuļa kārtām, un atrodas uzreiz virs cirkšņa saites (lig. inguinale). Vīriešiem šīs kanāls satur sēklas vadu (funiculus spermaticus), bet sievietēm – dzemdes apaļo saiti – lig. teres uteri. Funiculus spermaticus ir 0.5 cm diametra struktūra, kuras sastāvā bez seklas izvadkanāla ir asinsvadi, nervi un muskuļi. Tāpēc vīriešiem cirkšņa kanāla trūces veidojas daudz biežāk, nekā sievietēm. Trūces veidojas, izspiežoties vēdera dobuma saturam gar funiculus spermaticus – cirkšņa rajona zemādā, vai pat sēklinieku maisiņā.

• canalis femoralis – kanāls, kurš normā nepastāv. To atrod tikai tiem cilvēkiem, kuriem femorālā trūce jau ir izveidojusies. Kanāls iet vertikāli – no vēdera dobuma, zem cirkšņa saites, mediāli no ciskas asinsvadiem (a. et vv. femorales) – izspiežoties zemādā femur priekšpusē dažus centimetrus zem lig. inguinale. Sievietēm šī trūce veidojas biežāk, jo iegurnis sievietei ir platāks un ciskas asinsvadi ir vieglāk nobīdami.

• Pārējās vēderpreses vajās vietās (trigonum lumbale, vēdera baltā līnija, naba) trūces veidojas retāk.

Diafragma

Diafragma ir muskulis, kas atdala krūšu dobumu no vēdera dobuma. Tā stiprinās gar visām apertūra thoracis inferior sastāvdaļām – processus xiphoideus, apakšējo ribu skrimšļiiem, apakšējām ribām un pirmiem lumbāliem skriemeļiem. Diafragmai ir kupolveidīgā forma ar virsotni vērstu uz torakālā dobuma pusi. Saraujoties, diafragma uzstiepjas un izlīdzinās, palielinot krūšu kurvja tilpumu. Lielāko daļu no ieelpas tilpuma nodrošina tieši šīs muskulis.

Diafragmai izšķir divas daļas:

1. centrum tendineum – cīpslainais centrs. Tā ir aponeirozei līdzīga muskuļa daļa, kas aizņem diafragmas augšējo daļu.
2. pars muscularis – muskuļainā daļa. Muskuļšķiedras, kas lokalizējas gar diafragmas perifēriju un saista centrum tendineum ar skeletu. Atkarībā no tā pie kā piestiprinās tā, vai cita pars muscularis daļa, izšķir:
1. pars sternalis – krūšu kaula daļa. Muskuļainās daļas segments, kas stiprinās pie sternum
2. pars costalis – ribu daļa. Muskuļainās daļas segments, kas stiprinās pie ribām.
3. pars lumbalis – jostas daļa. Muskuļainās daļas segments, kas stiprinās pie jostas skriemeļiem.

Diafragmā ir dažas atveres:

1. hiatus aorticus – aortas atvere. Caur šo atveri no krūšukurvja uz vēdera dobumu iet descendējošā aorta.
2. foramen venae cavae – dobjās vēnas atvere. Caur šo atveri no vēdera dobuma uz krūšukurvi iet apakšējā dobjā vēna (v. cava inferior)
3. hiatus oesophageus – barības vada atvere. Caur šo atveri cauri iziet barības vads.