Anatomiskā terminoloģija

1. Anatomiskā terminoloģija

Anatomiskā terminoloģija ir izdomāta tādēļ, lai, aprakstot kaut kādu anatomisku veidojumu, cilvēki lietotu universālus jēdzienus. Universālus gan valodas līmenī (jēdziens abductio – ir vienāds visās valodās), gan visā dzīvā anatomijas līmenī (arī vienkāršākajām tārpam ir priekšpuse un mugurpuse)

Anatomiskā nulles pozīcija

Tiek pieņemts, ka cilvēks anatomiskajā nulles pozīcijā atrodas stāvus, ar skatu vērstu uz priekšu, ar rokam gar sāniem, plaukstām vērstām uz priekšpusi, kājām stāvot blakus un pēdām vērstām uz priekšpusi. Šī anatomiskā nulles pozīcija ir nepieciešama, lai aprakstītu ķermeņa daļu savstarpējās attiecības. Elementārs piemērs – neatkarīgi no tā kā cilvēks atrodas telpā – stāv, guļ, vai kājām gaisā – viņa sirds atrodas virs diafragmas, jo tas tā ir anatomiskajā nulles pozīcijā.

Anatomiskās plaknes

Pastāv trīs savstarpēji perpendikulārās plaknes:

1. horizontālā, jeb aksiālā
2. sagitālā
3. frontālā, jeb koronārā

Horizontālā plakne sadala ķermeni uz augšējo un apakšējo daļu.

Sagitālā (sagitta – lat. bulta) sadala ķermeni uz labo un kreiso daļu

Frontālā, jeb koronārā (frons – lat. piere) sadala ķermeni uz priekšējo un mugurējo daļu.

Papildus izdala vēl vienu plākni – mediāno. Tā ir tā pati sagitālā plakne, kas sadala ķermeni tieši pa viduslīniju.

Anatomiskās asis

Pastāv trīs savstarpēji perpendikulārās anatomiskās asis:

1. sagitālā
2. frontālā
3. vertikālā

Sagitālā ass iet no priekšpuses uz mugurpusi

Frontālā ass iet no viena sāna uz otru

Vertikālā ass iet no augšas uz leju

Orientācijas terminoloģija

Lai aprakstīt kādu anatomisku struktūru, ir nepieciešami specifiski termini, daļa no kuriem jums ir saprotama tāpat, bet otra daļa būs jāiemācās. Bez pilnīgās skaidrības šajos terminos izprast anatomiju ir absolūti neiespējams.

• augšā, jeb kraniāli (cranium – lat. galvaskauss) – virzienā uz augšu, jeb galvas virzienā. Piem., deguns atrodas uz augšu, jeb kraniālāk par muti.
• apakšā, jeb kaudāli (cauda – lat. aste) – virzienā uz leju.
• mugurpusē, jeb dorsāli (dorsum – lat. mugura) – virzienā uz mugurpusi.
• priekšpusē, jeb ventrāli (venter – lat. vēders) – virzienā uz priekšpusi.
• laterāli – virzienā no ķermeņa vidus uz sāniem. Piem., ausis atrodas laterāli no acīm
• mediāli – virzienā no ķermeņa sāniem uz ķermeņa vidus. Piem., deguns atrodas mediāli no acīm.
• proksimāli un distāi – šie divi termini visbiežāk tiek lietoti attiecībā uz ekstremitātēm. Proskimāli – tuvāk ekstremitātes piestiprināšanas vietai; distāli – tālāk. Piem., pirksti atrodas distālāk par plaukstas pamatu; augšstilbs lokalizējas proksimālāk par apakšstilbu.

Anatomija apraksta ne tikai statisku orgānu novietojumu, bet arī dažādu ķermeņu daļu kustības, līdz ar to ir nepieciešami arī termini, kas apraksta kustību virzienus:

• flexio – lat. saliekšanās. Piem., gandrīz visas locītavas embrijam atrodas saliektā, jeb fleksētā stāvoklī.
• extensio – lat. atliegšanās. Piem., gandrīz visas locītavas cilvēkam anatomiskajā nulles pozīcijā atrodas iztaisnotajā, jeb ekstenzētajā stāvoklī.
• abductio – kustība uz sāniem. Piem., atvirzot rokas uz sāniem, jūs izdarāt abdukciju.
• adductio – kustība virzienā uz ķermeņa vidus. Piem., piespiežot rokas pie ķermeņa, jūs izdarāt addukciju.
• pronatio – plaukstas, vai pēdas rotācija uz āru. Piem., plaukstas cilvēkam anatomiskajā nulles pozīcijā atrodas pronētā stāvoklī.
• supinatio – plaukstas, vai pēdas rotācija uz iekšu. Piem., ja plaukstas no anatomiskās nulles pozīcijas pagriezt uz iekšu (kad plauksta „skatās” uz mugurpusi), tā atradīsies supinētā stāvoklī.